Imunitātei

Imūnā sistēma (no latīņu vārda "immunis", kas nozīmē "brīvs" vai "neaizskarams") pasargā organismu no apkārtējās vides kaitīgo faktoru ietekmes un tai ir galvenā nozīme, lai cilvēks izdzīvotu, jo bez tās mēs būtu pilnībā neaizsargāti pret kaitīgo patogēnu un citu faktoru ietekmi, kas rezultētos smagos bojājumos organisma iekšienē.

Imūnā sistēmā ir viena no vissarežgītākajām sistēmām cilvēka organismā. Tās darbība ir balstīta uz spēju atpazīt savu no sveša, ar savu saprotot visu to, kas organismā ir no dabas, bet visu pārējo, kas tāds nav, kā svešo. Pareizi funkcionējoša imūnā sistēma uzbrūk tikai organismam svešajam.
Izšķir divu veidu imunitāti - iedzimto un iegūto. Iedzimtā jeb nespecifiskā reaģē uz visu svešo, to neškirojot. Iegūtā jeb specifiskā imunitāte tiek iegūta dzīves laikā pārslimojot kādu noteiktu vīrusu saslimšanu un izveidojas uz īsāku vai ilgāku laiku tieši pret konkrēto vīrusu, kā tas ir, piemēram vējbaku gadījumā.

Imūnās sistēmas galvenie uzdevumi ir neitralizēt organismā iekļuvušos patogēnus, tādus kā baktērijas, vīrusi, parazīti un sēnītes, atpazīt un neitralizēt kaitīgās vielas no apkārtējās vides un cīnīties pret paša organisma šūnām, ja tās ir mainījušās kādas slimības ietekmē, kā tas ir, piemēram, vēža saslimšanas gadījumos.

Kamēr imūnā sistēma strādā bez aizķeršanās, mēs tās darbību nemaz neizjūtam. Slimības attīstās brīžos, kad imūnā sistēma ir apdraudēta. Tas notiek gadījumos, ja patogēns ir īpaši agresīvs vai organisms saskaras ar patogēu, ar kuru iepriekš pirms tam nav bijusi saskarsme.
Šūnas, kuras ārstiem sniedz informāciju par imūnās sistēmas stāvokli, ir granulocīti, limfocīti un monocīti. Granulocīti nodrošina organisma atbildes reakciju uz iekaisumu. Limfocīti ir dažāda tipa šūnas ar dažādām funkcijām, piemēram, B limfocīti ražo antivielas, T limfocīti iznīcina inficētās šūnas. Monocīti nodrošina patogēnu un citu organismam nepiederošu vielu iznīcināšanu.
Imunitāti ir iespējams stiprināt, izvēloties veselīgu dzīvesveidu, kas nozīmē, nesmēķēt, uzturā iekļaut iespējami daudz augļu, dārzeņu un pilngraudu produktus, regulāras fiziskās aktivitātes, alkoholiskos dzērienus lietot ar mēru, nodrošināt organismu ar pietiekamu miega daudzumu, kas pieaugušam cilvēkam ir astoņas stundas diennaktī, un iekļaut ikdienā darbības, kas mazina inficēšanās risku, piemēram, regulāri mazgāt rokas.
Ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka tādu uztura elementu kā cinks, selēns, dzelzs, varšs, folskābe, vitamīni A, B6, C un E, deficīts var radīt izmaiņas imūnās atbildes reakcijā. Lielākā daļa uztura bagātinātāju, kurus var iegādāties aptiekās, imūnās sistēmas stirpināšanai pamatā satur tieši šos elemetus un vēl arī ārstniecības augus, kuriem ir zināma labvēlīga ietekme uz cilvēka organismu, piemēram, Immunup, Immunace ar ehināceju, Imunex.