Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta veiktais “Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījums” liecina, ka 49% Latvijas iedzīvotāju savu veselību uzskata par labu vai ļoti labu, 41% – par vidēju, bet 10% – par sliktu vai ļoti sliktu.
Vienlaikus pētījumā atklāts, ka cilvēki ar vairākiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem (smēķēšana, paaugstināts arteriālais asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, paaugstināts glikozes līmenis asinīs un/vai liekais svars, aptaukošanās) savu veselību uzskata par labu vai ļoti labu, kas objektīvi raugoties tāda nevar būt. 40% respondentu ar 3 riska faktoriem, 30% respondentu ar 4 riska faktoriem, 23% ar 5 riska faktoriem uzskata savu veselību par labu vai ļoti labu!
Vilnis Dzērve, Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks: “Pētījuma dati liecina, ka daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kas ir laba veselība un kādiem nosacījumi ir jākvalificējas, lai veselību uzskatītu par labu. Ņemot vērā Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijas, ir skaidrs, ka vismaz sekojošiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem ir jābūt normā: nedrīkst smēķēt, ideāls arteriālais asinsspiediens miera stāvoklī ir 120/80 mm Hg jebkurā vecumā, zema blīvuma holesterīna līmenim asinīs ir jābūt zemākam par 2,6 mmol/l, cukura jeb glikozes līmenim asinīs tukšā dūšā nav vēlams pārsniegt 5,6 mmol/l, ķermeņa masas indeksam ir jābūt robežās no 18,5 līdz 24,9. Šie ir pieci galvenie faktori, kas paaugstina sirds un asinsvadu slimību, infarkta un insulta risku un veicina citu saslimšanu veidošanos, turklāt, ja cilvēkam ir vairāki riska faktori, tad infarkta vai insulta risks pieaug vairākkārt, salīdzinot ar cilvēku, kuram šo riska faktoru nav. Tātad – tikai tad, ja minēto riska faktoru nav, var uzskatīt, ka veselība ir laba!”
Viens no veidiem, kā mazināt riska faktorus, ir regulāras fiziskās aktivitātes un pārdomāts, sabalansēts uzturs katru dienu. Nav ieteicams izvēlēties radikālas diētas, kas pārāk stingri ierobežo enerģijas uzņemšanu vai arī izslēdz kādas produktu grupas no ēdienkartes. Svara samazināšanai vai uzturēšanai formā kardiologi un citi speciālisti iesaka Vidusjūras diētu – dzīvesveidu, kuru viegli ievērot arī, dzīvojot pie Baltijas jūras. Turklāt šī dzīvesveida ietekme uz veselību ir zinātniski pierādīta.
Saskaņā ar CordioPREV pētījuma rezultātiem Vidusjūras diēta, salīdzinot ar samazināta tauku satura diētu, samazina kardiovaskulāro notikumu (infarktu, insultu) risku par 30%. Šāds ēšanas veids attālina iespējamu cukura diabētu, podagru, uzlabo kognitīvo jeb domāšanas un sapratnes funkciju (Mediterranean diet better than low-fat plan for secondary CV prevention: CORDIOPREV). Savukārt 2. tipa cukura diabēta pētījumi atklāj, ka, ievērojot Vidusjūras diētu un aktīvi sportojot, jau pēc 3 mēnešiem iespējams samazināt gan vidukļa apkārtmēru un svaru, gan cukura līmeni asinīs (Intensive lifestyle changes associated with diabetes remission by 3 months). Vairāk par Vidusjūras diētu iespējams uzzināt www.vidusjurasdieta.lv.
Ko ēst? No dienā apēsto produktu daudzuma pusei ir jābūt dārzeņiem, ¼ – liesai gaļai vai treknai jūras zivij, ¼ – pilngraudu produktiem. Dārzeņi, augļi, ogas, zaļumi ir bagātīgs vitamīnu, šķiedrvielu un dabīgo antioksidantu avots. Uzturā regulāri lietojot augļus un dārzeņus, ir iespējams samazināt asinsspiedienu, sirds un asinsvadu slimību, infarkta un insulta risku. Katru dienu ieteicams apēst vismaz 500 g augļu un dārzeņu (neskaitot kartupeļus!). Labāk ēst svaigus vietējos dārzeņus, arī termiski maz apstrādātus. Ēdot augļus, ievērojiet dažādību: vairāk svaigus vietējos augļus, mazāk saldus eksotiskos augļus.
Tāpat ikdienas ēdienkartē ir jāiekļauj graudaugus un pākšaugus: pupas, zirņus, lēcas, auzas, griķus u.c.
Treknai gaļai sakiet nē! Lietojot uzturā daudz treknas gaļas un tās izstrādājumu, kas satur daudz piesātināto taukskābju, ievērojami palielinās sirds un asinsvadu slimību risks un palielinās ķermeņa svars. Kardiologi iesaka mājas apstākļos audzētu liesu putnu gaļu. Ieteicama ir arī truša, teļa vai medījuma gaļa. Var ēst arī liesu cūkgaļu, vai liellopa gaļu, kas ir bagāta ar B vitamīnu, minerālvielām un neaizvietojamām aminoskābēm.
Vairāk zivju! Kardiologi iesaka ēst daudz treknu jūras zivju – sardīnes, skumbriju, siļķi, reņģes, lasi, āti, tunci (arī konservētu), kas ir bagātas ar vitamīniem, minerālvielām un olbaltumvielām. Zivis satur Omega-3 taukskābes, kas samazina sirds aritmijas un asinsvadu trombozes iespējamību, pazemina triglicerīdu līmeni asinīs, kavē aterosklerotisko plātnīšu attīstību un samazina sirds slimību un atkārtota infarkta risku.
Ja zivis negaršo vai arī tās nav pieejamas, Omega taukskābes var uzņemt arī ar augu valsts produktiem. Kas ir Omega taukskābes un kādi ir to veidi?
Omega-3 jeb alfa-linolēnskābe ir augu izcelsmes polinepiesātinātā taukskābe. Tā ir atrodama linsēklās, kaņepju sēklās, salvijā, riekstos, smiltsērkšķu sēklās. Epidemioloģiskajos pētījumos ir izvirzīta hipotēze, ka alfa-linolēnskābe ir būtiska uzturviela, kas palīdz mazināt sirds un asinsvadu slimību riksu2.
Lionas Uztura sirds pētījumā (Lyon Diet Heart Study) tika secināts, ka pacientiem, kuri ievēroja ar Omega-3 taukskābēm bagāto Vidusjūras diētu, tika novērots atkārtota sirds un asinsvadu slimību riska samazinājums par 50–70% četru gadu apsekojuma periodā.3
Savukārt, GISSI (Gruppo Italiano per lo Studio della Sopravvivenza nell'Infarto miocardico) pētījumā tika novērots, ka ievērojot Vidusjūras diētu un papildus lietojot 1 gramu Omega-3 taukskābju dienā, tika novērots mirstības samazinājums no sirds un asinsvadu slimībām par 30% un pēkšņas nāves risks no sirds un asinsvadu slimībām par 45%.3
Omega-6 jeb linolskābe ir neaizstājama polinepiesātinātā taukskābe, kas ir sastopama dažādos augos, sezama, kaņepju, smiltsērkšķu sēklās, kā arī dažādos riekstos. Linolskābe ir nepieciešama organisma normālai augšanai un attīstībai.4 Linolskābe ir priekštecis arahidonskābes sintēzei organismā, kas ir nozīmīga taukskābe nervu sistēmas darbības nodrošināšanai, hormonu sintēzei un citiem fizioloģiskajiem procesiem.5 Omega-6 taukskābes ir nepieciešamas normālai iekaisuma rekcijas norisei.
Omega-9 jeb oleīnskābe ir mononepiesātinātā taukskābe, kas ir galvenā (līdz 79%) olīveļļas sastāvdaļa.6 Epidemioloģiskajos pētījums ir novērots, ka, lietojot uzturā mononepiesātinātās taukskābes, īpaši ar oleīnskābi bagāto olīveļļu, samazinās sirds un asinsvadu slimību risks.7 Arī smiltsērkšķu sēklu eļļa ir oleīnskābes avots.
Vēl viena viela, kas sastopama augu izcelsmes produktos un var palīdzēt samazināt sirds un asinsvadu slimību riska faktoru ietekmi, it īpaši holesterīna līmeni asinīs, ir augu steroli. Augu steroli, tai skaitā beta-sitosterols, pārsvarā ir sastopami riekstos un sēklās. Augu sterolu molekulārā struktūra ir ļoti līdzīga holesterīnam, tādēļ tie, nonākot zarnu traktā, konkurē ar holesterīnu par uzsūkšanos asinīs. Tādejādi, lietojot uzturā produktus ar augu steroliem, tostarp smiltsērkšķus, iespējams, tiek samazināts ar pārtiku uzņemtā holesterīna daudzums.8,9
Arī Latvijas zinātnieki ir pievērsušies Omega-3 un augu sterolu pētniecībai. Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts 2021. gadā uzsāka smiltsērkšķu sēklu eļļas produkta klīnisko novērojumu Hippocor (Omega – 3, 6, 9 taukskābes no smiltsērkšķiem).10,11 Novērojumā tika iekļauti pacienti ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību reziduālo (atlieku) risku*. Papildus standarta medicīniskajai terapijai un zāļu lietošanai iekļautie pacienti 3 mēnešus lietoja 2000 mg (divas kapsulas) dienā Hippocor uztura bagātinātāja. Pēc 3 mēnešiem tika secināts, ka pacientiem ir ievērojami (statistiski ticami) uzlabojies urīnskābes līmenis, kā arī ir tendence uzlaboties asinsspiedienam, lipīdu profilam, glikozes līmenim un C reaktīvajam olbaltumam. Pēc šobrīd pieejamajiem datiem, secināms, ka uzturā papildus lietojot Hippocor, normalizējas vielmaiņa. Novērojums turpinās un tajā ir plānots iekļaut vairāk nekā 100 pacientu.
Andrejs Ērglis, Latvijas Universitātes profesors, kardiologs: "Šobrīd modernajā medicīnā tiek ņemti vērā ne tikai cilvēka gēni, slimību vēsture un riska faktori, bet arī vide, attiecības, kultūra, intereses un citi apstākļi. Ne visu mēs varam kontrolēt, bet ietekmēt varam ļoti daudz – piemēram, jau minētos kaitīgos ieradumus, uztura, aktivitāšu un atpūtas paradumus, cilvēkus, ar kuriem tiekamies, grāmatas, kuras lasām... Paralēli visam es ieteiktu vismaz reizi gadā veikt asinsanalīzes, izmērīt asinsspiedienu, nepieciešamības gadījumā konsultēties ar ārstu. Tas ir aboslūtais minimums, kas veicams, bet ārkārtīgi svarīgs, lai savlaicīgi atklātu un novērstu kādus veselības riskus."
Var būt situācijas, kad, neskatoties uz terapiju, izrakstīto medikamentu apzinīgu lietošanu un veselīga dzīvesveida ievērošanu, neizdodas samazināt sirds un asinsvadu slimību risku līdz nenozīmīgam jeb tādam, kāds ir pilnīgi veselam cilvēkam bez riska faktoriem. Šādu risku dēvē par atlieku jeb reziduālo risku. Tas vien pierāda to, cik cilvēka veselība ir trausla un joprojām izziņas vērta. Tāpēc darīsim visu iespējamo savas veselības labā – katrs sīkums, katra veselīgā maltīte, katra neapēstā desa vai kūka, katra kustībām veltītā minūte vai laba miega nakts var būt no svara. Ja būs veselība, būs arī dzīvesspars! Lai izdodas!
* Reziduālais risks ir makrovaskulāru notikumu un mikrovaskulāru komplikāciju risks, kas saglabājas lielākai daļai pacientu, neskatoties uz standarta aprūpi, t.sk., mērķa zema blīvuma holesterīna līmeņa sasniegšanu un intensīvu asins spiediena un glikozes līmeņa kontroli (R3i International Steering Committee).
Atsauces
1 The PREDIMED trial, Mediterranean diet and health outcomes: How strong is the evidence? M Guasch-Ferré et al Nutr Metab Cardiovasc Dis 2017 Jul;27(7):624-632.
doi: 10.1016/j.numecd.2017.05.004. Epub 2017 Jun 10.
2 Alpha-linolenic acid and coronary heart disease, M.de Lorgeril et al Nutrition, Metabolism and Cardiovascular Diseases, Volume 14, Issue 3, June 2004, Pages 162-169
3 The Mediterranean-style diet for the prevention of cardiovascular diseases Michel de Lorgeril et al Public Health Nutr. 2006 Feb;9(1A):118-23. doi: 10.1079/phn2005933.
4 Hansen, A. E., Haggard, M. E., Boelsche, A. N., Adam, D. J. & Wiese, H. F. Essential fatty acids in infant nutrition. III. Clinical manifestations of linoleic acid deficiency. J. Nutr. 66, 565–576 (1958).
5 Brenna, J. T. Arachidonic acid needed in infant formula when docosahexaenoic acid is present. Nutr. Rev. 74, 329–336 (2016).
6 The Main Component of Olive Oil on Postprandial Metabolic Processes, SergioLopez et al Olives and Olive Oil in Health and Disease Prevention.
7 Bioactive Compounds and Quality of Extra Virgin Olive Oil Cecilia Jimenez-Lopez et al Foods. 2020 Aug; 9(8): 1014.
8Ras RT, Hiemstra H, Lin Y, et al. Consumption of plant sterol-enriched foods and effects on plasma plant sterol concentrations—a meta-analysis of randomized controlled studies. Atherosclerosis. 2013;230:336–346.
9 Ferguson JJ, Stojanovski E, MacDonald-Wicks L, et al. Fat type in phytosterol products influence their cholesterol-lowering potential: a systematic review and meta-analysis of RCTs. Prog Lipid Res. 2016;64:16–29.
10Sea Buckthorn Seed Oils as a Novel Omega 3 Source for Coronary Heart Disease Patients with Residual Risk, Iveta Mintale et al Medicina (Kaunas) 2022;58(Supplement 1);
11How to Reduce the Residual Cardiovascular Risk: Focus on Phytosterols, Kristaps Erglis et al Medicina (Kaunas) 2022;58 (Supplement 1).
HIPPOCOR Omega-3,6,9 smiltsērkšķu sēklu eļļas kapsulas, 60 gab. 
