Akūts cistīts jeb urīnpūšļa iekaisums.

16.06.2021, 15:58

Bieža un sāpīga urinācija, praktiski nepārtraukta sajūta, ka ir nepieciešams atkal un atkal apmeklēt tualeti, kaut arī urinācijas laikā izdalītais urīna apjoms parasti ir neliels.

Šo traucējošo sajūtu savas dzīves laikā vismaz vienreiz ir izjutusi ikviena sieviete, dažas pat atkārtoti. Visbiežāk to rada akūts cistīts, kā medicīniski sauc urīnpūšļa sieniņas iekaisumu. Kaut arī subjektīvi ļoti nepatīkams, tas parasti ir efektīvi ārstējams un paliekošas sekas uz kopējo veselību neatstāj.

Cilvēka urīnizvadsistēmu veido urīnpūslis kopā ar 2 nierēm, 2 urīnvadiem un urīnizvadkanālu. Nierēs veidojas urīns, pa urīnvadiem tas tiek novadīts uz urīnpūsli, kurā tas uzkrājas un caur urīnizvadkanālu tiek izvadīts no organisma. Vīriešiem un sievietēm urīnizvadsistēma ir līdzīga - atšķiras tikai urīnizvadkanāla garums (~5cm garš sievietēm un ~20 cm vīriešiem).

Nosacīti urīnizvadsistēmu jeb urīnceļus mēs varam iedalīt augšējos, pie kuriem pieskaita nieres un urīnvadus, un apakšējos, kurus veido urīnpūslis un urīnizvadkanāls.

Kaut arī normālos apstākļos dažādi noteikti mikroorganismi dzīvo mums uz ādas un zarnu traktā, urīns parasti ir sterils – nekādām baktērijām tajā nebūtu jābūt. Bet noteiktos apstākļos iekaisums jeb infekcija var attīstīties jebkurā no urīnizvadsistēmas daļām. Un, jo tuvāk nierēm, jo infekcijas norise ir smagāka un nopietnāka.

Simptomi

Kaut arī apakšējo urīnceļu iekaisumu, tajā skaitā akūtu cistītu, ir pieņemts uzskatīt par klīniski salīdzinoši vieglāk noritošu un parasti tas paliekošas sekas uz veselību neatstāj, subjektīvi tas nereti ir tik ļoti traucējošs, ka nav iespējams domāt par neko citu, kā tikai nepatīkamo sajūtu vēdera lejasdaļā un starpenē. Praktiski nepārtraukti ir spiedoša vajadzība urinēt, savukārt pats urinēšanas process rada sāpes un nekādu atvieglojumu nesniedz. Drīzāk pretēji – tukšs urīnpūslis rada pat vēl lielāku diskomfortu. Nereti ir arī urīna nesaturēšana, asins piejaukums urīnam, kas šķiet ļoti biedējoši. Urīns var būt arī duļķains un ar nepatīkamu smaku. Ķermeņa temperatūra parasti ir subfebrīla (nedaudz paaugstināta) vai normāla. Ja ir parādījušās šīs pazīmes, papildus izmeklējumi pat nav nepieciešami un ārstēšanu var uzsākt uzreiz. Un jo ātrāk tā tiks uzsākta, jo labāks un ātrāks būs tās efekts.

Iemesli

Parasti cistītu izraisa baktērijas, kuras normāli mīt zarnu traktā, bet labvēlīgos apstākļos, mazinoties organisma imunitātei (atdzišana, pārkaršana, stress), tās nokļūst caur urīnizvadkanālu urīnpūslī, tur savairojas un rada sieniņas iekaisumu, radot augstākminētās sūdzības.

Visbiežāk urīnceļu iekaisumu izraisa zarnu nūjiņa Escherichia coli. Tā kā sievietēm urīnizvadkanāls ir salīdzinoši daudz īsāks, tad baktērijām no starpenes rajona ir daudz vieglāk nokļūt urīnpūslī un radīt iekaisumu, tādēļ cistīts sievietēm ir daudz biežāk, nekā vīriešiem, kuriem tas primāri ir reti sastopams. Ja cistītam raksturīgas sūdzības ir vīrietim, nepieciešama papildus izmeklēšana pie urologa un ar ilgstošu pašārstēšanos šajā gadījumā nodarboties nevajadzētu.

Riska faktori

  • Dzimumakts
  • Spermicīdi krēmi un želejas
  • Grūtniecība
  • Urīnpūšļa katetrs vai citas anatomiskas izmaiņas urīnceļos, kuru dēļ ir traucēta urīna attece
  • Cukura diabēts
  • HIV infekcija
  • Aizcietējumi
  • Postmenopauze

Iespējamās sekas

Ja ir parādījušies iepriekšminētie simptomi un savlaicīgi ir uzsākta ārstēšana, parasti akūtu cistītu izdodas izārstēt bez paliekošām sekām. Bieži vien pat ir iespējams iztikt bez antibiotikām.

Taču, ja uz ārstēšanas fona 2-3 dienu laikā nekļūst subjektīvi vieglāk, bet pievienojas sāpes sānos, drudzis, paaugstināta ķermeņa temperatūra, varbūt pat slikta dūša vai vemšana, iespējami baktērijas ir nokļuvušas ne tikai urīnpūslī, bet arī pa urīnvadiem tikušas līdz nierēm (attīstījies nieres bļodiņas iekaisums jeb pielonefrīts), situācija ir daudz nopietnāka un bez atbilstošas antibakteriālas ārstēšanas visticamāk neiztikt.

Profilakse

  • Uzņemt pietiekami daudz šķidruma (vismaz 30 ml/kg/dn)
  • Iztukšot urīnpūsli, tiklīdz rodas tāda vajadzība, neciesties ar pilnu urīnpūsli
  • Pēc vēdera izejas apslaucīties no priekšpuses uz aizmuguri, nevis otrādi – tas neļaus anālās atveres rajona mikroorganismiem nokļūt makstī un urīnizvadkanālā
  • Ja ir tendence uz urīnceļu iekaisumiem, labāk izvēlēties dušu, nevis vannu
  • Ikdienā viegli apmazgāt ādu ap ārējiem dzimumorgāniem, bet nepārcensties (neberzt), jo tas kairina ādu un gļotādas
  • Pēc dzimumakta iztukšot urīnpūsli, izdzert vismaz glāzi šķidruma
  • Bezrecepšu medikamenti urīnceļiem (piem., standartizēta augstiņa, lupstāja un rozmarīna kombinācija)
  • Lokāli maksti mitrinoši līdzekļi vai estrogēni sievietēm ar atrofisku kolpītu postmenopauzē

Ārstēšana

Ne vienmēr uzreiz jālieto antibiotikas, jo plaša un bieži vien nepamatota antibakteriālo līdzekļu lietošana ir radījusi arvien pieaugošu mikrobu rezistenci jeb nejutīgumu pret antibiotikām. Ja ārstēšana ir  uzsākta savlaicīgi, nereti, vismaz pusē gadījumu, izdodas iztikt pat bez ārsta palīdzības un antibakteriālās terapijas.

  • Adekvāta šķidruma uzņemšana, par ko nereti neiedomājamies, jo šķiet, ka ar ūdeni neko izārstēt nevar. Nereti tīri intuitīvi cenšamies dzert mazāk, lai retāka un mazāk mokoša būtu biežā urinēšana. Taču urīnceļu iekaisumu gadījumā tam ir būtiska nozīme, jo palielināta šķidruma uzņemšana palielina urīna plūsmu, kura mehāniskā ceļā mūs atbrīvo no iekaisumu izraisošajām baktērijām, tās izvadot no organisma
  • Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (paracetamols, ibuprofēns u.c.), kas mazina sāpes un urīnpūšļa sieniņas iekaisumu
  • Bezrecepšu medikamenti urīnceļiem (piem., standartizēta augstiņa, lupstāja un rozmarīna kombinācija)

Ja simptomi 2-3 dienu laikā nemazinās, tad gan noteikti jāsazinās ar savu ģimenes ārstu un iespējami jāuzsāk antibakteriāla terapija (pirmās izvēles preparāti parasti ir nitrofurāni, ja vien nav nepanesības vai rezistences, kā arī fosfomicīns 3g vienreizējā devā).

Ārstēšana varētu būt neefektīva, ja tā ir uzsākta pārāk vēlīni, ja infekcija jau ir nokļuvusi nierēs, ja mikroorganisms ir nejutīgs pret lietoto antibakteriālo līdzekli vai ja tas, ko mēģinām ārstēt, nemaz nav urīnpūšļa iekaisums, kuru izraisījušas baktērijas.

Var būt līdzīgi simptomi un cistīts pēc noteiktu medikamentu lietošanas (daži ķimioterapijas preparāti, piemēram, ciklofosfamīds), personīgās higiēnas līdzekļu (vannas putas, intīmās zonas kopšanas līdzekļi) lietošanas, pēc staru terapijas utt., kad antibakteriālā terapija būtiski palīdzēt nevar.

Nereti cistītam līdzīgas sūdzības rada arī citas mazā iegurņa orgānu patoloģijas, atrofisks kolpīts postmenopauzē, urīnceļu onkoloģiskas slimības, urīnceļu divertikuli vai fistulas, tādēļ , ja ir sūdzības, kuras būtu raksturīgas urīnpūšļa iekaisumam, bet situācija nelabojas uz ārstēšanas fona vai pēc terapijas atkārtojas, būtu nepieciešama papildus izmeklēšana, lai precizētu sūdzību iemeslu.

CANEPHRON apvalkotās tabletes, 60 gab.

Tradicionāli lieto atbalstošai terapijai un specifisku pasākumu papildināšanai vieglu apakšējo urīnceļu iekaisuma slimību gadījumā, kā arī profilaktiski, lai...

Lasīt vairāk
Jauna cena
CANEPHRON apvalkotās tabletes, 60 gab.
1159

Citi raksti